5 digitālā mārketinga tendences 2026.gadā

Podkāstā “Tirgziņu Tērzes” jau ir izveidojusies tradīcija reizi gadā satikties ar reklāmas un mārketinga aģentūru WKND un pārrunāt viņu publicēto mārketinga tendenču apskatu. Sarunā kopā ar podkāsta vadītāju Mariju Vorkuli WKND partneris un stratēģis Edgars Pētersons dalījās ar šī brīža spilgtākajām mārketinga tendencēm. BSMS mārketinga nodaļas vadītāja Alīna Radzēviča sniedza arī savu skatījumu par to, kā tas izpaužas praksē Latvijā un Baltijā.
Sarunā tika diskutēts par mākslīgā intelekta izmantošanu digitālajā mārketingā, jauniem eksporta tirgiem, GEO (Generative Engine Optimization) attīstību un fandomu jeb kopienu nozīmes pieaugumu. Ja jums nav brīvu 40 minūšu, lai noklausītos šo epizodi, piedāvājam tās tekstuālo izvilkumu.

Mākslīgais intelekts mārketingā: palīgrīks, nevis aizvietotājs
Mākslīgais intelekts pēdējos gados kļuvis par vienu no centrālajām tēmām digitālajā mārketingā. Tas sola efektivitāti, ātrumu un izmaksu samazinājumu, taču realitāte ir niansētāka.
Kā podkāstā uzsvēra WKND partneris un stratēģis Edgars Pētersons, problēma nav pašā rīkā, bet rezultātā, ko tas rada. Digitālā vide šobrīd ir pārpildīta ar tā saukto “AI slop” – tehniski korektu, bet idejiski seklu saturu. Pārliecība, ka mākslīgais intelekts mārketingā spēj pilnībā aizstāt cilvēka radošumu un pieredzi, nereti noved pie paviršiem risinājumiem un uzticības zuduma no auditorijas puses. Kā skaidroja Edgars, situācija līdzinās tam, kā savulaik tika uztverts Photoshop – rīks pats par sevi negarantē kvalitāti. Lai panāktu spēcīgu rezultātu, nepieciešamas prasmes, laiks un stratēģiska domāšana.
Tas nenozīmē, ka mākslīgais intelekts nav vērtīgs – tieši pretēji. MI labi strādā datu apkopošanā, tirgus izpētē, ideju prototipēšanā, satura analīzē, kā arī rutīnas procesu automatizācijā. Kā norāda Alīna Radzēviča, MI potenciāls redzams arī klientu piesaistes procesos. Piemēram, auksto zvanu gadījumā mākslīgais intelekts var pārņemt pirmo kontaktu, noskaidrot klienta interesi un tikai tad sarunu nodot cilvēkam.
Diskutējot par mākslīgā intelekta radīto saturu sociālajos tīklos, podkāsta dalībnieki bija vienisprātis, ka tas bieži rada atgrūdošu efektu. Rīku plašā pieejamība ļauj ikvienam radīt saturu, kas pārpilda digitālo vidi ar nekvalitatīvu materiālu. “Turklāt auditorija arvien vairāk novērtē autentiskumu, nevis perfekti noslīpētu studijas saturu vai MI radītu saturu”, atzīst Alīna. Tāpēc digitālajā mārketingā arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc reāliem cilvēkiem, kas kļūdās un ļauj sev būt neideāliem.

No SEO uz GEO
Viena no nozīmīgākajām digitālā mārketinga tendencēm 2026. gadā ir pāreja no SEO uz GEO.
Pēc Edgara domām, digitālais mārketings mainās līdz ar to, kā cilvēki meklē informāciju. Ja agrāk dominēja meklētājprogrammu optimizācija jeb SEO, šobrīd arvien vairāk lietotāju informāciju meklē mākslīgā intelekta rīkos, piemēram, ChatGPT, Gemini un citos. Rezultātā tradicionālā SEO pieeja tiek papildināta ar jaunu pieeju – GEO jeb Generative Engine Optimization.
GEO fokusējas uz to, kā zīmoli tiek pieminēti mākslīgā intelekta ģenerētajās atbildēs. Ja lietotājs jautā MI rīkam ieteikt produktu vai pakalpojumu, uzņēmumiem jādomā, kā kļūt par daļu no šīs sarunas. Tādēļ svarīga kļūst ne tikai mājaslapas optimizācija, bet arī klātbūtne dažādos informācijas avotos, no kuriem MI mācās – medijos, forumos, nozares portālos un sociālajos tīklos.
Lai gan šī joma vēl tikai veidojas un skaidri noteikumi nav izstrādāti, eksperti uzsver, ka uzņēmumiem jau tagad ir jādomā par to, kā viņu saturs tiek strukturēts, kur tas tiek publicēts un kādā kontekstā tas parādās. Tāpat kā savulaik SEO prasīja jaunas prasmes un specializāciju, arī GEO nākotnē kļūs par atsevišķu kompetenci.

Jauni tirgi ārpus Eiropas un ASV
Viena no mārketinga tendencēm 2026. gadā, kas skar digitālo mārketingu Latvijā, ir eksporta virzienu maiņa. Līdz šim daudziem Latvijas uzņēmumiem eksporta loģika bija skaidra – primāri Eiropa, bet nākamais lielais mērķis bieži bija Amerikas Savienotās Valstis. Tomēr pēdējo gadu ģeopolitiskā un ekonomiskā nenoteiktība ir likusi uzņēmējiem pārvērtēt šo virzienu.
Kā podkāstā uzsvēra Edgars, uzņēmumi arvien biežāk meklē jaunus tirgus ārpus tradicionālajiem eksporta galamērķiem. Kā perspektīvi virzieni tiek minēti Indija, Dienvidamerika un Tuvie Austrumi. Šos reģionus raksturo augošas ekonomikas un patērētāju kultūra. Tomēr šie tirgi ir ļoti dažādi, tāpēc universāla pieeja nestrādās. Veiksmīgai ienākšanai tajos būtiska ir lokālā izpratne – kultūras konteksts, valoda un atbilstoši partneri.
Vienlaikus par konkurences priekšrocību var kļūt tas, ko Eiropā bieži uztver kā apgrūtinājumu – regulējums un kvalitātes standarti. “Ražots Eiropā” atsevišķās produktu grupās, piemēram, pārtikā vai tehnoloģijās, var kalpot kā uzticības un drošības zīme.

Fandom un vibe mārketings: kopienu nozīme digitālajā mārketingā
Vēl viena būtiska digitālā mārketinga tendence 2026. gadā ir fanu kultūra jeb fandomi. Sociālajos tīklos cilvēki veido ciešu emocionālu saikni ar mūziķiem, filmām, seriāliem vai citiem kultūras fenomeniem.
“Tieši šajā vidē arvien biežāk ienāk arī zīmoli,” uzsver Edgars. Tā vietā, lai runātu tikai par produktu, uzņēmumi cenšas kļūt par daļu no kultūras sarunām – izmantojot sadarbības, produktu izvietošanu, atsauces un estētiku. Arī Latvijā var redzēt šādas tendences, lai gan daudzi fandomi veidojas ap globāliem notikumiem, vietējie zīmoli var izmantot šīs kultūras atsauces, lai uzrunātu auditoriju sev saprotamā un aktuālā tonī. Šo pieeju nereti sauc par “vibe marketing” – komunikāciju, kas balstās uz kopīgu noskaņu, estētiku un kultūras kontekstu.
Edgars atzīst, ka auditoriju vairs nepietiek segmentēt tikai pēc vecuma vai dzimuma, arvien svarīgāk kļūst saprast, kādiem kultūras fenomeniem cilvēki seko un kādās kopienās viņi piedalās. Vieniem un tiem pašiem kultūras fenomeniem var sekot gan 15 gadus vecs jaunietis, gan 45 gadus vecs pieaugušais. Latvijas kontekstā tas rada vēl vienu būtisku aspektu – ļoti šaura auditorijas segmentācija bieži nav ekonomiski saprātīga. Tā kā tirgus ir mazs, efektīvāk ir meklēt kopīgus kultūras punktus, kas spēj uzrunāt dažādas paaudzes vienlaikus.

Estētikas maiņa digitālajā mārketingā
Starp mārketinga tendencēm 2026. gadā izceļas arī estētikas maiņa. Pēdējos gados dizainā un komunikācijā dominēja minimālisms – to varēja redzēt gan zīmolu vizuālajā identitātē, gan dzīvesstila tendencēs, piemēram, “clean girl look” estētikā vai kapsulas garderobes idejā. Taču šobrīd redzams, ka svārsts pamazām virzās pretējā virzienā.
Kā norādīja Edgars, ja iepriekš dominēja princips “less is more”, tad arvien biežāk parādās pieeja “more is more”. Gan dekoratīvās kosmētikas industrijā, gan komunikācijas dizainā atgriežas krāsas, rotaļīgums, individuāls stils un izteiksmīgāka vizuālā valoda. Tas nenozīmē pilnīgu atteikšanos no estētikas vai kvalitātes, bet gan lielāku brīvību eksperimentēt. Zīmoli arvien biežāk meklē veidus, kā izcelties ar oriģinalitāti un unikālu identitāti.

Ko 2026. gada mārketinga tendences nozīmē uzņēmumiem Latvijā
Digitālais mārketings turpina strauji mainīties tehnoloģiju, kultūras un auditorijas paradumu ietekmē. Mākslīgais intelekts mārketingā, GEO, kopienu nozīme un jauni tirgi kļūst par faktoriem, kas ietekmē zīmolu komunikāciju arī Latvijā un Baltijā.
Uzvarēs tie uzņēmumi, kas spēs apvienot tehnoloģiju iespējas ar autentiskumu, kultūras izpratni un spēju veidot patiesas attiecības ar auditoriju.

Par podkāstu “Tirgziņu Tērzes”
Podkāsts “Tirgziņu Tērzes” ir pārdošanas un mārketinga aģentūras BSMS veidots podkāsts par mārketinga, komunikācijas un uzņēmējdarbības aktualitātēm. Tajā kopā ar nozares profesionāļiem tiek apspriestas digitālā mārketinga tendences, komunikācijas stratēģijas un tirgus attīstība Baltijā un pasaulē.
Noklausies arī citas podkāsta “Tirgziņu Tērzes” epizodes https://www.bsms.lv/podkasts