Kā zinātni padarīt redzamu: komunikācijas nozīme inovāciju laikmetā

Mūsdienu straujajā informācijas laikmetā sabiedrības uzticēšanās zinātnei un inovācijām ir būtiskāka nekā jebkad agrāk. Tomēr šī uzticība nerodas pati no sevis – tā ir jāveido, jāattīsta un jākopj. BSMS podkāsta “Tirgziņu Tērzes” 122. epizodē komunikācijas profesionāle Anete Ķiseleva no Rīgas Tehniskās universitātes dalījās pieredzē, kā sabiedrībai saprotami un saistoši stāstīt par zinātni un inovācijām.

No zinātnes torņa līdz sabiedrības centram

Vēsturiski zinātne ir bijusi cieši saistīta ar akadēmisko vidi – noslēgta, sarežģīta un bieži vien nesaprotama plašākai sabiedrībai. Anete Kiseļeva atzīst, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem šodien ir šīs robežas nojaukšana. Lai sabiedrība uztvertu zinātni kā sev piederīgu un aktuālu, ar to ir jāsāk runāt valodā, ko cilvēki saprot – skaidri, strukturēti un ar piemēriem no ikdienas.
“Cilvēki neinteresējas par ‘zinātni kā tādu’. Viņi interesējas par risinājumiem, kas tiešā veidā ietekmē viņu dzīvi – veselību, vidi, tehnoloģijām. Mūsu uzdevums ir parādīt, ka aiz šiem risinājumiem stāv zinātne,” saka Kiseļeva.

Zinātne – ne tikai fakti, bet arī stāsti

Lielākā kļūda, ko var pieļaut zinātnes komunikācijā, ir koncentrēšanās tikai uz faktiem, skaitļiem un terminoloģiju. Lai informācija sasniegtu cilvēkus, tai jābūt emocionāli piesaistošai un saistītai ar reāliem dzīves piemēriem. Anete uzsver stāstu spēku – tā vietā, lai runātu par "ilgtspējīgiem materiāliem", daudz efektīvāk ir pastāstīt, kā konkrēts izgudrojums palīdz samazināt plastmasas atkritumu daudzumu vidē vai uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti.
Tieši šādu pieeju cenšas izmantot RTU Zinātnes un inovāciju centrs, veidojot komunikācijas kampaņas, rakstus un pasākumus. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem – stāsti par RTU ietvaros vai sadarbībā ar universitāti tapušām tehnoloģijām, kas tiek pielietotas uzņēmumos, pilsētvidē vai citur. Šādi piemēri veicina izpratni, iedvesmo un rada lepnumu par Latvijas zinātniekiem un studentiem, kas arī nereti tiek iesaistīti inovāciju radīšanas procesā.

Stratēģija un partnerības

Runājot par efektīvu komunikāciju, nevar iztikt bez skaidras stratēģijas. “Zinātnei ir jābūt savai zīmolvedībai,” norāda Kiseļeva. Tas nozīmē – skaidri definēts tonis, vizuālā identitāte, mērķauditorija un vēstījumu struktūra. Zinātnes institūcijām jākļūst atpazīstamām ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī sabiedriskajā diskursā, medijos un sociālajos tīklos.
Svarīga loma šajā procesā ir arī sadarbībai ar uzņēmumiem un nozares profesionāļiem. Inovācijas rodas tur, kur satiekas zināšanas un pielietojums – tieši tāpēc RTU regulāri sadarbojas ar industriju, meklējot iespējas kopīgi radīt risinājumus un vienlaikus veidot arī komunikācijas tiltu uz sabiedrību.

Komunikators kā tulks un tilts

Zinātnieki bieži vien ir dziļi savā jomā, taču viņiem var pietrūkt rīku vai pārliecības, lai efektīvi runātu ar ārējo auditoriju. Šeit lielu lomu spēlē komunikatori – tie kļūst par starpniekiem jeb "tulkiem" starp zinātnes pasauli un sabiedrību. Anete atzīst, ka šī loma prasa ne tikai profesionālas prasmes, bet arī zinātkāri un cieņu pret zinātnieku darbu.
Lai atvieglotu šo sadarbību, RTU iespēju robežās organizē arī iekšējās apmācības un konsultācijas zinātniekiem, palīdzot viņiem uzlabot prezentācijas prasmes, sniedzot atbalstu mediju attiecību veidošanā, kā arī strukturējot stāstījumu atbilstoši konkrētajai auditorijai.

Zinātnei ir jāsadzird

Podkāsta sarunā skaidri izkristalizējas doma – ja sabiedrība nesadzird zinātni, tad tai būs grūti saskatīt inovāciju jēgu un pamatu. Savukārt, ja zinātne spēj pastāvēt publiskajā telpā ar iedvesmojošu, saprotamu un jēgpilnu komunikāciju, tai ir potenciāls kļūt par sabiedrības attīstības dzinējspēku.
Šobrīd, kad pasauli izaicina gan klimata pārmaiņas, gan tehnoloģiju straujā attīstība, ir svarīgi, lai sabiedrība varētu uzticēties zinātnei. Uzticība rodas no izpratnes, un izpratne – no labas komunikācijas.

🔗 Noklausies pilnu epizodi: Tirgziņu Tērzes #122 – bsms.lv